Satura rādītājs
ZELUS GRIEĶU MITOLOĢIJĀ
Zeluss ir mazsvarīgs dievs grieķu mitoloģijā, kuru vislabāk raksturo kā sāncensības, greizsirdības un dedzības iemiesojumu. Zeluss bija spārnotais Dzeusa atriebējs, taču patiesībā saglabājušos avotos par grieķu dievu ir maz teikts.
Zelus Styx dēls
Zelus ir nosaukts par titāna Pallas un okeānietes Stīksas dēlu, tāpēc viņš ir brālis Kratosam (Spēks), Bia (Spēks) un Nike (Uzvara).
Zēla loma bija personificēt tādas īpašības kā sāncensība, greizsirdība, skaudība un dedzība. Šīs īpašības, iespējams, labāk piestāvētu dievietes Nikses bērnam, jo tās ir salīdzinoši tumšas, taču Zēls atradās nevis pazemes pasaulē, bet gan Dzeusa pilī Olimpa kalnā. Skatīt arī: Agelajs no Trojas grieķu mitoloģijā |
Zeluss kopā ar saviem brāļiem un māsām stāvēja Dzeva troņa pusē, izpildot augstākā dieva gribu.
Zelus uz Olimpa kalna
Zelusa un viņa brāļu un māsu ierašanās Olimpa kalnā notika Titanomahijas laikā - desmit gadus ilgušā kara laikā starp Dzeusu, viņa sabiedrotajiem un titāniem.
Zevs, aicinot sabiedrotos, apsolīja godu un varu tiem, kas pievienojās viņa cīņā, un tika teikts, ka Stīksa bija pirmā, kas atsaucās viņa aicinājumam. Titāns Pallas un aizvest savus bērnus līdzi uz Olimpu.
Skatīt arī: Forkiss grieķu mitoloģijāStīkss tika godināts, izmantojot savu vārdu, lai izsauktu nesalaužamu zvērestu, bet Zelus, Kratos, Bia un Nīkei tika piešķirtas vietas pie Dzeusa troņa.
Zelus loma
Zelus bija dievs, kas tika vainots, kad ģimenes loceklis vērsās pret ģimenes locekli un biedrs pret biedru, lai gan sīkāka informācija par konkrētiem mītiem nav saglabājusies. Tiek pieņemts, ka Zelus un viņa brāļi un māsas aktīvi piedalījās Titanomahijā, taču arī šajā gadījumā līdz mūsdienām nav saglabājušās detalizētas kara notikumu versijas.